Jau otro nedēļu ierastie otrdienas turnīri ir pārcēlušies uz virtuālo vidi. “Ceļā uz pavasari” turnīru ciklā katru otrdienu latviešu bridžistiem ir iespēja uzspēlēt 21 sadalījumu pret saviem tautiešiem. Plusi ir daudzi: var spēlēt gan liels, gan mazs; var spēlēt no mājām, darba, mašīnas vai kaut vai vannas; var sarunāties dzimtajā valodā un spēlēt pret sev zināmiem pretiniekiem. Otro turnīru pārliecinoši uzvarēja Jānis Neimanis (BBO niks = zombis) un Uģis Jansons (BBO niks = ugisj). Ja turnīra sakumā es, paralēli turnīra pieskatīšanai, darīju papildus darbu, tad uz turnīra beigām jau brīvi pakibicēju spēli pie pirmā galda. Un viens sadalījums man likās ļoti interesants.
Lasīt tālāk...
Kamēr laiks uz brīdi ir stājies un BBO serveri brūk, pasaules citā malā ir klajā nācis jauns bridža žurnāls. BeBridge savā būtībā nav nekas jauns, bet gan franču bridža žurnāla angļu versija elektroniskā formātā. Pirmais žurnāla eksemplārs ir publiski pieejams, raksta beigās ir saite uz šo numuru tīmeklī. Žurnāls labs, interesants, dažādas tēmas, intervijas un uzdevumi. Ar žurnāla redaktora atļauju pārtulkoju Lionela Sebbāna sagatavotu testu “Kas Tu esi par bridža spēlētāju”. No attieksmes pie galda līdz pēc turnīru paradumiem – viss par spēlētāju liecina par viņa vai viņas personību. Aiziet?
Lasīt tālāk...
ASV katru gadu notiek trīs lielie čempionāti: pavasara, vasaras un ziemas čempionāts pulcē vairākus tūkstošus dažāda līmeņa spēlētājus. Pati organizācija, kuras ikgadējais budžets ir nieka 16 M dolāru, kādreiz bija viens no lielākajiem uzņēmumiem ASV pēc “tūrisma pasūtījuma”, proti, visi šie lielie turnīri notiek daudz dienas, piesaista daudz citu pilsētu spēlētājus un atstāj daudz jo daudz dolārus pilsētā, kura organizē pasākumu. Eiropā sistēma ir savādāka: katrai valstij ir savi čempionāti un festivāli, tāds kopējs notiek tikai reizi gadā, pie tam pāra gados katra valsts var nosūtīt tikai vienu komandu Open, Sieviešu, Senioru un tagad arī Mixed klasē. Līdz četrus gadus atpakaļ ar lielu finansiālu piešprinci no Šveices un paša Monako prinča svētību tika izveidots Eiropas Ziemas čempionāts.
Lasīt tālāk...
Cik ir lielākais attālums, ko kāds spēlētājs ir nobraucis, lai uzspēlētu vienas sesijas kluba turnīru otrdienas vakarā? Man sanāk 52,8 km, kas ir tāds nieks, ja salīdzina ar Sandras Brokas 121 kilometru no Druvas vidusskolas vai Ineses Brokas 156 kilometriem no Rudbāržiem. Bet vai kāds ir kādreiz nobraucis 244 km dēļ vienas sesijas? Tas ir mazliet vairāk kā 11 kilometri par katru sadalījumu vai šoreiz pilni 12,2, jo Marko Tenn un Eino Vaher aizvadīja tikai 20 sadalījumus pēdējā Rīgas Pāru kausa turnīrā. Tartu vairs nespēlē bridžu? Viņi ir tik lieli fanātiķi, ka ir gatavi braukt vairāk kā trīs stundas? Atbilde ir krietni vienkāršāka – Marko bija jāatdod parāds!
Lasīt tālāk...
“Maskava asarām netic” ir 1980. gadā Krievijā uzņemta filma, kurā trīs jaunas provinces meitenes dodas uz Maskavu savas laimes meklējumos. Filma fantastiska: lieliski aktieri, lielisks sižets un dialogi un pats atrisinājums kā Holivudas filmās. Skatoties šo burvīgo filmu (kura gan sastāv no divām sērijām) mani nedaudz atmet atpakaļ bērnībā – padomju pilsoņu sadzīves iekārtas, tipveida dzīvokļi un pat “eļektrička” ar koka soliem! Paralēli filmas oriģinālajai mūzikai ausīs skan Dimitera “Baigi gribas” – nu tik ļoti gribas, ka nedēļās nogalē vēlreiz devāmies uz Maskavu.
Lasīt tālāk...
