Rudenī iesāktais Lietuvas komandu čempionāts tikko noslēdzās ar Baltkrievu komandas Pagonya uzvaru. Varbūt nedaudz negaidīt, tomēr šī komanda apspēlēja, manuprāt, abus galvenos favorītus: Lietuvas-Polijas ūniju Bridgescanner un Latvijas BK Sigulda. Muļķīgi būtu tagad vicināt dūres, jo uzvaru paši izlaidām pusfināla vidū, kad slikti nospēlējām 4.segmentu un katastrofāli piekto. Sestajā segmentā (pusfinālā tika spēlēti 6 segmenti pa 10 sadalījumiem) mēs vēl varējām aizķerties un likās, ka notiks neliels brīnums un mēs viņus noķersim, bet rezultātā pietrūka 5,1 IMPa. Starp citu, carry-over bija 6,1 IMPs Baltkrievu komandai…
Pirms apskatīt konkrētus sadalījums un spēles momentus, maza ekskursija pa Eiropas un Pasaules čempionātiem. Latvijā sistēma ir diezgan vienkārša: sešas komandas divas nedēļas nogales spēlē katra ar katru divus mačus un tai komandai, kurai visvairāk VP – tai arī valsts čempiona tituls. Igaunijā ir līdzīgi, tikai komandas ir astoņas un par vienu posmu vairāk. Lietuvā arī ir jāspēlē trīs posmi, bet pēc diviem apļiem trešajā posmā tiek spēlēti pusfināli un fināli. Šāda shēma, manuprāt, ir labāka par Igauņu shēmu un noteikti labāka par Latvijas, jo, pirmkārt, par vienu posmu ir vairāk, un, otrkārt, izslēgšanas spēles, kad vienu pilnu dienu cīnies pusfinālā un vienu finālā, objektīvāk nosaka visa turnīra uzvarētāju. Bez Baltijas čempionātiem esmu spēlēji arī Zviedrijas un Krievijas komandu čempionātos. Lai arī komandu skaits abās Augstākajās līgās ir 12, būtiski atšķiras gan līmenis, gan līgu sistēma. Krievijā katru gadu ir vairāki pusfināli (Rietumu, Austrumu, Sibīrijas utt.), kuros atlasa 7 komandas, kas piebiedrosies 5 stiprākajām komandām no iepriekšējā gada Augstākās līgas. Līdz ar to līmenis ir dažāds un tā kā čempionu nosaka tikai vienā sabraukumā (tiesa, no ceturtdienas līdz svētdienai), tad ne vienmēr uzvar stiprākā, bet tajā brīdī veiksmīgākā komanda. Zviedrijā arī ir tikai viens aplis, bet komandu spēles līmenis ir vienmērīgi augsts. Tikt augstākajā līgā ir ļoti grūti, jo pusfināli ir četri un no katra tiek tikai viena komanda, pie tam 1. līgā bieži spēlē spēlētāji, kuri pārstāv vai pārstāvējuši valsti Eiropas čempionātā. Papildus Augstākajai un 1. līgai vēl ir otrā un trešā, kas sazarojas un cik tieši tur katrā ir komandas, es nezinu. Zinu, ka Zviedrijas komandu kausā 2019. gadā spēlēja 365 komandas!!! Visa gada garumā tiek aizvadīti neskaitāmi mači līdz novembrī 16 stiprākās komandas noskaidro laimīgo 100000 kronu uzvarētāju! Šogad pieteikusies nieka 371 komanda…
Bet paši, paši interesantākie un objektīvākie, manuprāt, ir pasaules čempionāti. Uhaņas kauss, ko Latvijas jauktā izlase spēlēja septembrī, bija interesants, grūts, spriedzes bagāts pasākums, kurā maksimāli objektīvi noskaidro labākos. Astoņu dienu laikā no 24 komandām atlasa astoņas, kuras pēc tam divu dienu izslēgšanas spēlēs noskaidro stiprāko. Lai vinnētu ir jāspēlē 14 dienas un nav laika ne atslābt, ne atpūsties. Olimpiādē formula ir līdzīga, Eiropas čempionātā tā atšķiras no gada laika: vasaras slēgtajā ir pilns riņķis bez izslēgšanas spēlēm, bet vasaras atklātajā ir divu dienu Swiss un nelieli izslēgšanas mači, kuros iekļūst labākās 32 komandas. Ziemas čempionātā ir līdzīgi, vienīgi izslēgšanas mači ir garāki, līdz ar to stiprāko komandu nosaka objektīvāk.
Bet pietiek lirikas. Sestdienas pusfinālā komandas uzdevums bija pirmajā segmentā “atsist” carry-over un ar katru nākamo palielināt pārsvaru. Pirmo uzdevumu mēs izpildījām ar uzviju diezgan komiskā veidā: viens no baltkrievu spēlētājiem, no rīta dodoties uz vilcienu, bija aizmirsis dokumentus… vilciens nokavēts, ar mašīnu vēl varētu paspēt uz spēles sākumu, taču tā robeža sestdienas rītā bija tik pārpildīta, ka viņš ieradās otrā segmenta laikā. Tikmēr baltkrievu trešais pāris precīzi ar vilcienu iebrauca Viļņā 10:50 un spēles vietā bija nedaudz pēc vienpadsmitiem. Desmit sadalījumu vietā tiesnesis mums nozīmēja spēlēt četrus un par sešiem kavētajiem +18 IMPi Latvijas komandai. Tikko es pacēlu pirmo sadalījumu, tā viss dīkstāves miers pazuda kā nebijis: ♠ AQx, ♥ AKx, ♦ AJ, ♣ AKxxx. Tā kā abos pusfinālos spēlēja dažādus sadalījumus, tad internetā mūsu sadalījumi nav saglabājušies un kārtis ir aptuvenas, proti, ar “x” tiek atzīmētas mazas, nebūtiskas kārtis. Trešajā rokā es atklājos ar 2♣, mirkli vēlāk caur releju parādu 24+vienmērīgus punktus ar 2NT solījumu, uz kuru Jānis sola 4♦. Ko nu? Neimaņa solījums parāda kāravus un kaut kādu šlema interesi. Manas kārtis ir labas, jo Jānim visdrīzāk ir seši kāravi, bet man ir kontroles un spēks. Otrais dūzis ar kalpu ir labs atbalsts pat tad, ja Jānim kāravi ir tikai pieci, bet vai tā var būt? Turpinu solīšanu ar 4♥, kas parāda kontroli ercenos un šlemam pozitīvas kārtis. 4NT no manis būtu negāts. Jānis pats sola 4NT, ko es uztveru kā jautājumu par dūžiem, un uz maniem 5♣ (1 vai 4 dūži) Jānis sola 5NT. Nedaudz savādi, ka Jānis ar sesto kungu un dāmu nav atklājies ar bloku un tagad invitē uz septiņiem! Man gribas pieņemt invitu, bet tikai tie divi trumpji mani atrunā un spēlējam sešus. Lūk arī pilns sadalījums:
Mazliet par solīšanu. Jānis 4NT uzskatīja kā invitu, kam es negribētu piekrist. Stereotips, ka vājā roka nevar jautāt par dūžiem ir maldīgs. Šādā solīšanā tieši vājajai rokai ir vairāk informācijas, proti, tā skatās uz saviem kāraviem, pārējo sadalījumu un no stiprās rokas var iegūt / pieprasīt nosedzošās kārtis. Otra lieta, kas mani mulsināja bija Jāņa 5NT solījums ko viņš interpretēja kā šlemika izvēli. Mums ir tikai viens masts solīts naturāli, pie tam es to esmu akceptējis un tagad liekas savādi meklēt vēl kaut ko. Varbūt labi, ka es septiņus nenosolīju, jo rīta agrumā Jānis aprobežojās tikai ar divpadsmit stiķiem. Tikmēr pie otra galda Maija kaut kur atrada pīķa bloku un pretinieks šlemiku neuzlika. +920 un -520 deva 9 IMPus latviešiem un 9:9 rezultātu visā segmentā.
Pēc trīs segmentiem mēs bijām iekrājuši zolīdu 30 IMPu pārsvaru. Un tad modās bez dokumentu baltkrievs – Pagonya ne tikai mūs noķēra, bet stipri apsteidza 5. segmenta laikā. Jāsaka objektīvi, ka mēs paši atdevām diezgan daudz nepiespiestos IMPus, tomēr veiksme brīžiem pretiniekam stāvēja klāt. Piemēram, 5. segmentā pretinieks pie mūsu galda neuzlika trīs dzīvotspējīgus geimus, kuri negāja (Maija ar Mārtiņu tos visus uzlika), savukārt, uzlika vienu “zilu” uz astoņpadsmit vai deviņpadsmit punktiem, kur vajadzēja divus fiksētus impasus. Impasi gāja, pie otra galda daļējais ieraksts un -10 IMPi. Lūk šajos četros sadalījumos mēs zaudējām 27 daļēji nepelnītus IMPus un visā segmentā saņēmām smagu pērienu ar 6:59…
Bet nekas nav beidzies, kamēr nav beidzies! Arī mēs mākam dzīties pakaļ un 36 IMPi ir reāli atspēlējams lielums. Segmenta sākumā uzliekam zonālus un negāžamus piecus kāravus – ir cerības, ka mūsējie varētu uzlikt aizsardzību un iegūt dažus IMPus. Mirkli vēlāk pretinieks neuzliek zonālu geimu, ko noteikti Romanovska ar Lorencu uzliks! Un kad seta astotajā sadalījumā pretinieks izlaiž Neimani 4♥, kad viņiem pašiem ir 4♠, liekas, ka vēl mazliet, mazliet un pretinieku noķersim. Un atnāk desmitais, pusfināla pēdējais sadalījums: ♠ xx, ♥ AQJ10xx, ♦ KQJx, ♣ x. Visi nezonā, Jānis atklājas ar 1♥ (!!!) un pretinieks iesola 1♠. Es turpinu ar 2NT, kas parāda gan fitu, gan geimu forsējošas kārtis. Otrs baltkrievs pasē un Jānis sola 3♣, kas ir vienkārši minimums, it kā pretinieks nebūtu iejaucies. Seko 4♣ no baltkrieva un pārdomas no manis – protams, ka viņiem ir ercenu izslēgšanās un visdrīzāk milzīgs fits vienā vai abos melnajos mastos. Ja pretinieks no rokas šādi viens pats sola, tad viņam ir vienpadsmit vai divpadsmit vai pat trīspadsmit kārtis divos mastos. Nekas, nekas – mēs vēl pacīnīsimies, padomāju es, un cieti solu 4♦. 5♣ no otra baltkrieva, pass no Jāņa un pārdomas no “melnā bruņinieka”. Jo vairāk viņš domā, jo vairāk es gribu viņu pārsolīt! Atceries, ka viens no gulaša sadalījumu uzdevumiem ir “nopirkt kontraktu”. To potenciālo stiķu šādos sadalījumos citreiz ir tik daudz, ka labāk ir spēlēt geimu ar papildus stiķiem vai kaut vai spēlēt šlemiku un krist, kad pretiniekam var būt lielais Šlems! Baltkrievs sevi nodod ar 6♣ un es solu sešus ercenus. Man par pārsteigumu seko trīs pasi, kad viss sadalījums izskatās šāds:
Bez divi jeb -100, kad pretinieks var vinnēt pat septiņus krustus! Tur kaut kam ir jābūt, es pat jūtu – mēs skrienam skaitīt pie Mārtiņa un Maijas un šajos četros minētajos sadalījumos esam vinnējuši 47 IMPus! Bet tie ir vienīgie uzvarētie IMPi – vēl ir divi neizšķirti sadalījumi un atlikušajos četros zaudējam 17… Bet bija kur! Sāpīgs zaudējums visā mačā ar 5,1 IMPu un svētdienas cīņa par trešo vietu pret citu mazpilsētas komandu Alytus.
Ir jau vēls un man vairs negribas iedziļināties svētdienas sadalījumos. Objektīvi mēs bijām stiprāki, ko pierāda gan nepilnu 30 IMPu pārsvars, gan uzvarēti trīs no četriem setiem. Pirmo reizi es spēlēju Lietuvas komandu čempionātu un emocijas ir dažādas. Medaļas vienmēr ir patīkamas, šoreiz mazliet smeldz, ka tikai trešā vieta. Es nezinu un negribu minēt, vai finālā mēs vinnētu Bridgescanner – baltkrievi parādīja, ka ar pareizu attieksmi un labu devu veiksmes (fināla pēdējā sadalījumā tika izrauta uzvara) viss ir iespējams! Uzspēlēt izslēgšanas spēles šajā ziemas periodā bija vērtīgi, jo tuvojas vasara un īstās spēles.
Kārlis, Maija, Mārtiņš, Jānis un Lietuvas bridža federācijas prezidents E.Vainikonis pēc komandas uzvaras pār Alytus.
