Daudz, daudz gadus atpakaļ es mājās atradu pabiezu dzeltenu grāmatu ar īpatnēju zīmējumu uz vāka – vairāki cilvēki tā kā cīnījās par krēsliem un pats nosaukums vedināja uz domām, ka tie būs padsmit. Iļja Ilfs un Jevgēnijs Petrovs ir “Divpadsmit krēslu” un “Zelta teļa” autori un tikko es sāku lasīt šos stāstus, tā pagājušā gadsimta 30-to gadu Krievija mani apbūra. Spilgti personāži, dažādas netipiskas situācijas un tam visam par dzinuli mērķis nokļūt Rio, kur baltās biksēs pastaigāties pa promenādi un baudīt dzīvi. Arī mani sāka vilināt uz Rio, un tikko es atgriezos no tā.
Bet RIO bija auksts, pelēcīgs un bez pludmales. Bikses gan man, gan citiem bija tumšas – ar baltām šajā laikā pa Maskavu pārvietoties kaut kā ļoti, pat ļoti nepraktiski. RIO kauss, kas tulkojumā nozīmē “Rekunov i Osnickii” bija pirmais 2020. gada nopietnais turnīrs un BK Siguldas mērķis. Jeļena un es, kā arī Dmitrijs un Pāvels no Krievijas, ar kuriem kopā spēlējām 2019. gada Eiropas čempionātā, veidoja vienīgo ārzemju komandu 22 komandu lielā turnīrā.
Pats turnīrs ir gan labs, gan interesants. Pirmkārt, sacensībās piedalās visi labākie Krievijas bridžisti: visi TOP 10 reitinga spēlētāji un kopā kādi 35-40 no pirmā piecdesmitnieka. Otrkārt, turnīrā ir daudz pāreju starp grupām, proti, sākumā 3 tūres pēc Šveices sistēmas un tad sadalās A un B grupā, vēlāk gan grupu skaits mainās, gan komandu skaits katrā grupā līdzīgi kā Milānas turnīrā Itālijā. Turnīrs mums ērts ar to, ka var lidot spēles dienā, proti, piektdien pa dienu un mājās nokļūsti svētdienas vakarā. Šoreiz gan sanāca naktī, jo aizkavējās reiss, bet tas tik tāds sīkums uz vispārējā fona.
Pirmo maču aizvadījām pret man maz pazīstamiem spēlētājiem un jau pirmajā turnīra sadalījumā apgrozījām lielākos IMPus. Kad visi ir zonā es ceturtajā rokā paceļu sekojošas kārtis: ♠ 5, ♥ 105, ♦ A105, ♣ KJ97542. Pretinieks pasē, Jeļena atklājas ar 1♦ un otrs pretinieks sola 2♦, kas viņiem parāda abus vecākos mastus. Ko nu? Punktu man nav daudz, bet sadalījums ir interesants un ja es nesolīšu tagad, tad vēlāk, turot tikai trīs kārtis mažoros, man būs ļoti grūti izdarīt jebkādu solījumu. 3♣ apsola krustus un forsē uz apli. Pretinieks aizdomājas un paceļ latiņu uz 5♠. Alfejeva turpina ar 6♣, kam seko kontra no labā pretinieka un trīs pasi. Sit kāravu, padomāju es pirms pirmā gājiena, bet sanāca, ka pretinieks vienkārši iekontrēja uz spēku. Viegli trīspadsmit stiķi, kad pilns sadalījums izskatījās šāds:
Tikmēr pie otra galda mūsējos mēģināja gāzt 5♠. Nedaudz netipiskie +850 kopā ar mūsu “tipiskajiem” +1740 deva 21 IMPu un pārliecinošu uzvaru ar 20:0.
Atlikušajos divos piektdienas mačos mēs ieguvām mazāk VP kā pirmajā, tomēr tas ļāva saglabāt vietu A grupā un pabeigt dienu kā piektajiem.
Vispār turnīrā ir daudz un dažādas rotācijas. Svarīgi pēc 3 mačiem ir nokļūt A grupā (parasti ~ puse no komandām) un vēlāk tur arī noturēties. Pēdējā būtiskā pāreja ir pēc 11 tūres, kad vairs nevar atpakaļ iekļūt A grupā un grupa nofiksējas līdz 4 komandām. Visu sestdienu mēs likām tam pamatus, ļoti būtisks bija sestdienas pēdējais mačs, kad tiešos konkurentus apspēlējām ar 18,21:1,79 un jau vakarā nodrošinājām vismaz 4.vietu visā turnīrā. Pirms tam bija daudz asu un interesantu sadalījumu, apskatei kā izspēles uzdevumu piedāvāju pēdējo sadalījumu no sestās kārtas, kas būtiski palielināja apetīti pirms pusdienām. Atkal esmu ceturtajā rokā un atkal man ir jau tipiskais septiņu kāršu masts: ♠ AJ98542, ♥ Q, ♦ 9, ♣ 8652. Pretinieks pasē un Alfejeva atklājas ar 1♦. Pretinieks bloķē ar 3♥, es solu 3♠ un pretinieks pēc pasa turpina ar 4♣. Šis solījums dod Ļenai iespējas nosolīt 4♥, kas parāda labas kārtis ar pīķa fitu. Otrs pretinieks pasē, es solu 4♠, bet atklājējs ietiepjas un turpina ar 5♥. Jeļena arī spītējas ar 5♠, apklusinot visus klātesošos pie galda. Pretinieks uzbrūk ar ♥K un atklājas galds:
Ļenai kārtis, protams, ir labas, bet pēdējo lēmumu solīšanā viņa varēja atstāt man. Tagad, kad mēs esam stipri uzlikuši geimu, viņas pass forsētu un ar manām kārtīm labāk ir ņemt drošu naudu piecos ercenos, nevis censties paņemt vienpadsmit stiķus pīķos. Skumt nav laika, jāsāk domāt! Augšējie stiķi man ir deviņi, papildus cerības kārava mastā. Galvenās problēmas ir krustos, kur ir divi vai trīs zudēji un pretinieks ar savu solīšanu saka priekšā, ka tie visdrīzāk ir sadalījušies 4-1 vai 5-0. Uz ercena kungu pretinieks liek kalpu un seko pārslēgšanās ar krusta kungu – dūzis – 9 un divnieks no manis. Labās ziņas ir saņemtas – vēl varam vinnēt! Solīšana un pirmie divi stiķi saka priekšā, ka kārava impass neiet, tāpēc galvenā cerība ir trešais kārava kungs: tad divus krustus es varēšu nomest uz kārava dāmas un trīspadsmitā kārava. Turpinu ar kārava dūzi un kārava sitienu, pāreju uz galu pa pīķa kungu (visi dod pīķus) un nositu vēl vienu kāravu. Kungs nekrīt… bet ir vēl viena iespēja – Tu tak to jau pamanīji, vai ne? Ja Rietumam ir četri kāravi un nebūs vairs krustu, tad viņu varēs ielaist pa kārava kungu! Pāreju uz galdu pa trumpi un izeju ar mazu kāravu. Pretinieks ņem stiķi ar kungu, bet es nesitu un izmetu vienu mazo krustu. Uz ercena dūzi es izmetu vēl vienu mazo krustu no rokas, nositu galdā un par ceturto krustu parūpējas kārava dāma. Lūk tā ar septiņiem pīķiem, diviem dūžiem, trīspadsmito kāravu un sitienu īsajā trumpju rokā es sakasu vienpadsmit stiķus un 11 IMPus komandai nelielā, bet ļoti svarīgā uzvarā. Lūk arī pilns sadalījums.
Dienas beigās ar komandas biedriem dodamies uz tuvāko restorānu. Cenas priekš Maskavas liekas pat mazas, ēdiens garšīgs. Kopīgās sarunas pēc brīža pārtrauc dzīvā mūzika – zināmus un mazāk zināmus Krievijas popa hitus aizstāj ārzemju grāvēji. Daiļa meitene ar labu balsi pēc pirmās dziesmas piesaista pilnu dejas placi. Bet dejo tikai sievietes! ?
Svētdienas rīts sākas ar aukstu dušu. Komanda “Matuško”, kuras sastāvā ir četri augstas klases spēlētāji, mums neatstāj nekādas cerības un apspēlē visos komponentos. Rūgto zaudējumu kompensējam nākošajā mačā, kad nākamos tiešos konkurentus apspēlējam uz nulli: mūsu 38 iesistie IMPi dod ļoti svarīgu uzvaru ar 19,50:0,50. 9 IMPus iegūstam mača pēdējā sadalījumā, kad labu galda sajūtu parāda Ļena. Ceturtajā rokā, kad zonā ir pretinieks, viņai ir iedalītas kārtējās plakanās kārtis: ♠ 109, ♥ 7, ♦ K8, ♣ QJ1087652. Pretinieks atklājas ar 2♥, seko pass no manis un 4♥ no labā pretinieka. Ko nu? It kā ir viegli 5♣, taču šai monētai var būt divas ēnas puses. Pirmkārt, es varu domāt, ka kārtis ir labākas un pacelt uz seši. Otrkārt, sliktā dienā pretinieku var uzdzīt sešos vai arī iekontrēt augšējos piecos ercenos. Lai nu kā, Ļena sola 5♣, kam seko divi pasi un 5♥ no Austruma. Atkal ir divi pasi un mana kontra ir noslēdzošā šajā solīšanā. Es uzbrūku ar krusta kungu un atveras sekojošs galds:
Pretinieks pirmo stiķi ņem ar dūzi un iziet kāravā: 2 – 8 – 9 un desmit no manis. Krusta turpinājumu pretinieks sit rokā un iziet ar kārava trīs pret kalpu, četrinieku un kungu. Šajā brīdī Ļena atrod svarīgo pārslēgšanos uz pīķiem un mirkli vēlāk zonālos 5♥ sagāžam bez divi. Lūk arī pilns sadalījums.
Pēc vēl vienas aukstas dušas no “Matuško” pēdējo maču nospēlējam līdzīgi, bet mazliet zaudējam. Tomēr otrs A grupas mačs mums beidzas veiksmīgi un pirms pēdējās, fināla kārtas esam otrie, bez cerībām aizsniegties līdz uzvarai. Otrā vieta šajā spēcīgajā turnīrā dod mums patiesu gandarījumu un atgriežas sapnis par Rio, o Rio!
