Jau otro nedēļu ierastie otrdienas turnīri ir pārcēlušies uz virtuālo vidi. “Ceļā uz pavasari” turnīru ciklā katru otrdienu latviešu bridžistiem ir iespēja uzspēlēt 21 sadalījumu pret saviem tautiešiem. Plusi ir daudzi: var spēlēt gan liels, gan mazs; var spēlēt no mājām, darba, mašīnas vai kaut vai vannas; var sarunāties dzimtajā valodā un spēlēt pret sev zināmiem pretiniekiem. Otro turnīru pārliecinoši uzvarēja Jānis Neimanis (BBO niks = zombis) un Uģis Jansons (BBO niks = ugisj). Ja turnīra sakumā es, paralēli turnīra pieskatīšanai, darīju papildus darbu, tad uz turnīra beigām jau brīvi pakibicēju spēli pie pirmā galda. Un viens sadalījums man likās ļoti interesants.
Zonā pret nezonu uz otrās rokas Tev ir iedalītas sekojošas kārtis: ♠ Q1085, ♥ A842, ♦ J54, ♣ K5. Pretinieks atklājas ar 3♥, seko divi pasi un kontra no partnera. Ko nu? Šeit ir jāņem vērā tas, ka partneris ir balansējošā pozā, proti, pēc pretinieka bloka (un ne tikai bloka) un diviem pasiem partnera izsaucošā kontra ir ar ļoti lielu amplitūdu. Partnerim var būt ļoti maz (un šeit es domāju nu ļoti, ļoti maz kā, piemēram, pat tikai seši / septiņi) punkti ar labu sadalījumu. Atšķirība no solījuma otrajā rokā vai ceturtajā rokā ir milzīga: ja pēc pretinieka 3♥ atklājuma momentāna kontra ir nodrošināta, tad ceturtajā rokā var būt gan pavājinātāka, gan ar asāku sadalījumu, bet īsiem erceniem. Turnīru spēlēja 16 pāri un pie četriem galdiem Dienvidu spēlētājs atklājās ar 3♥, kam sekoja divi pasi. Trīs spēlētāji austrumos atjaunojās ar kontru un tikai Bruno Rubenis, sēžot Rietumos, izvēlējās, manuprāt, pareizāko solījumu 3♠. Ilze Andersone un Mārtiņš Egle nosolīja uzreiz 4♠, arī Liza Gavrilova spēlēja 4♠, tikai pie viņas galda pretinieks atklājās ar 4♥. Lai nu kā, pie puses no galdiem tika spēlēts optimālais kontrakts 4♠ un pie katra no galdiem stiķu skaits bija atšķirīgs. Lūk arī izspēles uzdevums:
Bruno Rubenis, kurš paņēma visvairāk stiķus, proti, vienpadsmit, bija aplaimots ar kārava kunga uzbrukumu! Visi citi saņēma normālu gājienu ar ♥10. Kā spēlēt? Manuprāt, pareizākais ir pirmajā stiķī sist galdā un turpināt ar trumpi. Sist galdā ir pareizāk, jo, pirmkārt, sadali trumpjus, otrkārt, saglabā kontroli pār ercena mastu. Ar kuru trumpi iet otrajā stiķī ir jau nedaudz saražģītāk. No tā paša kontroles viedokļa būtu labi iziet ar mazu: pat ja Tu neuzminēsi pīķi, Tev saglabāsies gan pīķa dūzis kontrolei, gan maz pīķis, lai nosistu vēl vienu ercenu. Mārtiņš Egle, kurš paņēma desmit stiķus, izvēlējās arī labu plānu: pārgāja uz roku pa krustu un nosita vēl vienu ercenu un tad izgāja ar pīķa dūzi. Labā ziņa bija tā, ka Dienvids uzlika kungu, sliktā, ka nofiksējās divi trumpju zudēji. Bet tā nebūtu bēda, ja nedaudz vēlāk – pēc kārava impasa, Mārtiņš būtu noticējis laimei (otrais kārava kungs impasā) un būtu norāvis kārava dūzi: būtu tie paši vienpadsmit stiķi kas Rubenim. Lūk arī pilns sadalījums:
Pie pirmā galda Ilze pirmo ercenu paņēma ar dūzi un izgāja ar pīķa dāmu pret mazu, mazu un kungu. Ercena atgājienu nosita galdā, pārgāja uz roku pa krusta kungu un izgāja ar pīķa desmit pret kalpu, dūzi un ercenu. Pīķa septītnieku Ziemelis pārsita ar devītnieku un atgāja krustos. Izveidojās ļoti netipiska un interesanta galotne:
Ir atdoti divi stiķi un gājiens ir no galda. Ir tikai viena kārts, kas dod iespējas izspēlēt. Tu to pamanīji? Gājiens ar kārava dāmu dod piecus stiķus izspēlētājam, bet jebkurš cits izgājiens dod papildus divus stiķus aizsargiem. Ilze neatrada pareizo risinājumu un Jānis ar Uģi kontraktu sagāza bez diviem un pie plusoja vēl vienu lielisku rezultātu otrdienas vakara uzvarai.
Sacensību rezultātus vari apskatīt šeit: http://webutil.bridgebase.com/v2/tview.php?t=2572-1585067444&u=zombis
Un uz tikšanos 31. martā!
Ceļā uz pavasari var manīt zilas debesis un piemājas dārziņā gatavus citronus. Hmm, kur gan ir tas piemājas dārziņš?
