1. septembra rītā es pamodos pēc pulksten četriem. Ironiski, tieši 4:40 pirms 80 gadiem Vācija sāka savu Polijas ofensīvu ar uzbrukumu Veluņas pilsētai. Varbūt pie vainas bija kaut kādas vēsturiskas vibrācijas, bet visdrīzāk tas bija bridža sapņu un karstā gaisa dēļ. Vēlreiz iemigu un modos, vēlreiz iemigu un modos. Pēc septiņiem rīta rosme, dažas uzmundrinošas dziesmas un 9:00 biju gatavs kaujai!
Pusfinālā mūsu pretinieks bija iepriekšējās dienas pēdējā mača komanda ABNEGAT. Spēlētāji man iepriekš nebija zināmi, visus 16 (4 kvalifikācijā un 12 pusfinālā) sadalījumus nospēlējām pret vienu un to pašu pāri. Ja pusfināla pirmā segmenta sadalījumi bija diezgan plakani un to noslēdzām ar 10:6, tad otrajā puslaikā ieslēdzām blitzkrieg. Segmenta 3. sadalījumā man tika iedalītas sekojošas kārtis: ♠ 97, ♥ AKQ1074, ♦ 962, ♣ J3. Pirmajā rokā nezonā pret zonu izlemju pielietot blitzkrieg metodi un atklājos ar 3♥. Visi pasē, pretinieks uzbrūk ar mazu krustu un atveras galds:




