Mūsdienās plaši lietoto Gregora kalendāru ieviesa 16. gadsimta beigās. Aprēķini balstīti uz viena gada garumu 365,2425 diennaktīs, kalendārs ir sadalīts 12 mēnešos, kam pamatā ir Mēness fāzes. Interesanti, ka augusts sākotnējā Romiešu kalendārā bija Sextilis (sestais) un par astoto mēnesi kļuva pēc Janvāra un Februāra pievienošanas. Interesanti, ka kalendāra mēnešu nosaukumus latviešu valodā, atsaucoties uz Guntas Jaunmuktānes rakstu Latvijas Vēstnesī, sāka lietot 17. gadsimta beigās un augustu dēvēja par suņu vai rudzu mēnesi. Par rudziem vēl skaidrs, bet kāpēc suņi? Ja man būtu teikšana, tad rudzus es atstātu un mēnesi nosauktu par rudzu vai prāta spēļu mēnesi! Tieši tā: augustā jau 9. reizi notiek RTU Open turnīrs šahā un pēc desmit dienām sāksies nu jau trīspadsmitais bridža turnīrs “Riga Invites to Jūrmala”. Pirms Jūrmalas turnīra bridžisti zem viena jumta varēja iesildīties kopā ar šahistiem un 3. augusta rītā tie bija veseli 62 dalībnieki, tai skaitā Lietuviešu meistari Giedre un Giedrus no Viļņas.

Ar RTU Open organizatoru Egonu Lavendeli (j).

Pats sākums likās nedaudz sirreāls: milzīgo zāli mēģina pieelpot sauja bridžistu, šahistiem pirmais pasākums sākas tikai pulksten trijos. Kamēr viņi lēnām sāk pulcēties telpā (starp citu, uzreiz var pamanīt milzīgu Indijas šahistu delegāciju!), 1. sesijas 14. sadalījumā es paceļu sekojošas kārtis: ♠ AQ10872, ♥ J6, ♦ K10432, ♣ -. Sajūtas saka, ka ceturtajā rokā man neviens neļaus atklāties ar 1♠ un jau mirkli vēlāk Ivars Ilziņš sāk solīšanu ar bloķējošiem 3♣. Jeļena iesola 3♥, Alfrēds Maļinskis tik uz brīdi aizdomājas un pasē un es turpinu ar viegliem 3♠. Pass no Ivara un 4♠ no Ļenas. Ko nu? Man ir milzīgs stiķu potenciāls, tikai bažīgu mani dara:

1. Ļenas iegājienu stils;
2. pretinieks bloķēja – masti visdrīzāk būs sadalījušies slikti;
3. ja vajadzēs ercena griezienu, tas, visdrīzāk neies;
4. var būt problēmas ar blakus masta – kāravu – atstrādāšanu;
5. Ļena solīja “tikai” 4♠. Ja viņai būtu labas kārtis ar fitu, viņa būtu nosolījusi 4♣. Starp citu, šādā situācijā 4♣ neapsola krusta kontroli. Solījums parāda labas kārtis ar atbalstu pīķos.

Bet tajā pašā laikā mani uzmundrina:

1. Sestais pīķis un trumpju kvalitāte;
2. Krusta renonss;
3. Otrā bildīte partnera mastā (labs skaits kāršu, lai atstrādātu blakus mastu, ja nepieciešams);
4. Kārava kungs un desmitnieks;
5. Galu galā – esmu veicis tālu ceļu un netaisos pasēt!

Izvēlos solīt 5♣: ja Alfejeva pateiks 5♠, es pasēšu, ja pateiks 5♥, tad domāšu, bet ja pateiks 5♦, tad likšu sešus. Mirkli vēlāk Ļena sola 5♦ un spēlēju šlemiku pēc uzbrukuma ar ♣A. Atveras galds:

Kontrakts nav slikts. Ļenai ir tikai divi pīķi, bet es būtu solījis tieši tāpat. Nositu pirmo krustu un nospēlēju ar mazu ercenu. Ivars uzreiz liek dāmu! Stiķi ņemu ar dūzi un turpinu ar pīķa kalpu pret kungu, dūzi un mazu pīķi no Ilziņa. Uz pīķa dāmu visi dod mastā un tagad kontrakts jau ir nodrošināts. Ivars uzrāda divus pīķus, vienu ercenu un daudz, daudz krustus. Ja viņam ir astoņi krusti, tad Aļiks ir auto skvīzā, savukārt, ja krusti ir sadalījušies 7-3, tad trīspadsmito stiķi varu paņemt, uzminot kārava dāmu. Minēt es neko negribu: esmu lieliskā kontraktā un par tā realizāciju ar 12 stiķiem saņemšu lielisku rezultātu, tāpēc atbloķēju ercenu, paņemu atlikušos pīķus (izmetot divus krustus un kārava kalpu), pāreju uz galdu pa kārava dūzi un paņemu vēl divus ercenus. Kad divu kāršu galotnē izeju ar kāravu Aļiks uzliek dāmu, esmu paņēmis 13 stiķus un dalītu maksi, kad viss sadalījums izskatījās šāds:

Turnīrs beidzies. Varbūt sportiski ne tik labi, kā gribētos, bet ar labu organizatorisko līmeni, balvām, rezultātu izdrukām, operatīvu rezultātu publicitāti, uzvarētāju smaidiem un kausiem, un pietiekamu skābekli lielajā izstāžu zālē. Cerams, ka turnīrs kļūs ikgadējs – priekšnoteikumi tam ir, jo gan šahs, gan bridžs var sadzīvot zem viena jumta!