Kamēr Argentīnā norisinās Pasaules čempionāts bridžā, tikmēr Rīgā pilnā sparā rit jaunā RPK sezona. Šogad ar stabilu atbalstītāju un stabilu daudzumu spēlētāju. Atmosfēra jauka, zāle pilna un sadalījumi ir jautri. Vadot turnīrus es cenšos nespēlēt, bet šogad no astoņiem aizvadītajiem turnīriem esmu spēlējis jau septiņus, pie tam ar pieciem dažādiem partneriem. Vakardienas turnīrs sanāca kā Amerikāņu kalniņos, vienīgi sajūtas bija tādas, ka biežāk braucām uz leju un pa tuneļiem. Viens sadalījums ir īpaši interesants, jo pēc rīta kafijas es zinu kurš ir vainīgs...

Lasīt tālāk...

Vēl tālajā 1986. gadā es uzsāku savas skolas gaitas pirmajā klasē, šogad mans jaunākais dēls. Bez stresa – skola zināma, skolotāji un daži no klases biedriem jau iepazīti. Bet pašam kā pedagogam atgriezties septembrī skolā vai pulciņā vienmēr ir neliels izaicinājums. 1. Ģimnāzijā, kur jau padsmit gadus vadu bridža pulciņu, sanāca neliels kuriozs: dažas minūtes pirms nodarbības sākuma man zvana Druvis Jansons un saka, ka kaut kāda klase iegājusi mūsu kabinetā. Tieši tajā brīdī pie dežuranta sarunājos ar skolotāju Mazmaču (viņas kabinetu mēs izmantojam bridža spēlei) un kopā kāpjam ieviest skaidrību. Bet kļūdas nav – apmēram četrdesmit (!) jauni skolēnu no dažādām klasēm ir atnākuši uz pirmo nodarbību! Un otrajā nodarbībā seko tas pats...

Lasīt tālāk...

Nometnes trešā diena man patīk vislabāk: visi ir iepazinušies un sadraudzējušies, Komandu turnīrs uzņem apgriezienus un pagājušajā gadā paraugdemonstrējumos apstiprinātā “Tipa-Tapa” padara pasākumu piemīlīgāku. Vakara Simultānais ar viesiem no tuvākām un tālākām pilsētām ir kā sarkana odziņa uz tortes. Starp citu, vakariņās mums bija sagādāti mazi, bet ļoti garšīgi groziņi, atļāvos divus. Bet pati, pati mīļākā nodarbe man ir vērot, kā jaunieši meklē kārtis jeb Nometnes orientēšanās sacensības. Formula ir vienkārša: četras komandas, katrai komandai ir jāsavāc (jāatrod) pilns masts – dūzis ir kapteinim, bet pārējās divpadsmit ir paslēptas visā teritorijā...

Lasīt tālāk...

Otrā diena sākās agri – jau pulksten sešos varēja dzirdēt dzērvju dziesmas! Netipiski, parasti šie putni nedaudz vēlāk sāk plānot mājupceļu... Pati diena bija lieliska – grūti iedomāties vēl labāku laiku nometnei: silts, bet nav karsts; nedaudz mākoņains, bet bez lietus. Optimāls spēlētāju skaits – lielā telpa ir pilna, bet nav pārbāzta. Ēdiens garšīgs un daudz. Vai šī ir tā apsolītā paradīze?

Lasīt tālāk...

Šodien Saldus rajona “Juku dzirnavās” sākās jubilejas desmitā nometne! Nē, bridža nometnes pie mums ir bijušais vairāk kā desmit, bet tieši šeit – burvīgā, klusā, tīrā meža ielokā šī ir tieši desmitā. Datorā atradu failu ar 2014. gada dalībniekiem un tie bija... 39! Ak jel, pirms desmit gadiem mums īsti neinteresēja, ka gultas vietas ir tikai 33 – kaut kā visi sagulējā, paēda un kārtis uzspēlēja! Starp citu, no tiem 39 bridžu aktīvi spēlē kādi četri līdz pieci...

Lasīt tālāk...