Pirms gada, kad sāku rakstīt bridža blogu, Meža trofeja bija pirmais turnīra apskats. Kārtīgs lasītājs šo turnīru ir iepazinis, turnīra formula joprojām nemainīga, saimnieka viesmīlība milzīga, bankets labs un alus garšīgs. Komanda mums bija tā pati, kas pirms gada, vienīgā atšķirība bija tajā, ka biju paņēmis līdzi makšķeri un nopirku divus jaunus vizuļus. Zivis neķērās, vienīgā trofeja bija Arloviča izvilktais krekls. Normāls, bija doma izžāvēt un izgludināt, varbūt kādam varētu uzdāvināt – tomēr importa, vai ne? Pret to pašu Arloviču, kā arī Vainikoni, Geruļski, Olanski un Skripčaku arī tikāmies finālā. Formāli Lietuvas izlase, vienīgi galvenais lietuvietis viņiem bija palicis mājās un oficiālā valoda poļu. 30 sadalījumu finālu zudējām ar trīs IMPiem. Nepatīkami. Katrs no mums varēja vismaz pāris sadalījumus atrast, kur būtu ieguvuši trūkstošo, bet par to ne šeit. Blogā es gribu rakstīt par labo un labs bija mača 6. sadalījums, kad man tika iedalītas sekojošas kārtis:
♠ A1086, ♥ J32, ♦ -, ♣ K109742.
Mēs esam nezonā pret zonu un solīšana norit zibenīgi: Skripčaks atklājas ar 1♦, Mārtiņš pasē un Geruļskis sola 4♥. It kā ir vilinoši solīt kontru vai 5♣, bet man nepatīk minēt un nekur nav teikts, ka mums ir jāspēlē vai nevaram iegāzt kontraktu. Mans pass ir galējs un ir jāatrod pirmais gājiens. Kāravu man nav un gājienu trumpjos es neapskatu. Uzbrukums krustos liekas labāks par gājienu ar pīķa dūzi un es uzbrūku ar ♣9. Mums ir pāris būtiskas norunas, ja ir jāuzbrūk no šāda vai līdzīga masta: pirmkārt, no sešām kārtīm pareizāk ir iet ar trešo nevis piekto kārti: partnerim vēlāk būs vieglāk saprast, cik kāršu man ir šajā mastā. Otrkārt, no masta, kurā ir K109 mēs ejam ar 9, bet no KJ10 ejam ar J. Daudzi spēlē, ka no iekšējās rindas vienmēr iet ar 10 vai trešo kārti, mēs esam nedaudz pamainījuši kāršu kombinācijas, lai mums paliktu gandrīz tik pat viegli, bet izspēlētājam būtu grūtāk. Pēc pirmā gājiena atveras sekojošs galds:
No galda polis liek mazu, Mārtiņš astotnieku un izspēlētājs sešinieku. Viens stiķis mums ir un jāsāk domāt, kur paņemt trūkstošos. Pirmkārt, pirmajā stiķī ir svarīgi saprast, kas notiek gājiena mastā. Man tas ir vienkārši, jo tā kā es paņēmu pirmo stiķi, tad izspēlētājam nav ne dūža, ne kalpa un arī krustu viņam vairs nav. Man tas ir zināms, bet Mārtiņam to saskaitīt būs daudz, daudz grūtāk. Otrkārt, ir jāmēģina no solīšanas uzburt pārējās neredzamās kārtis. Izspēlētājam ir vismaz septiņi erceni, jo galdā ir otrais ercena kungs un ar vāju īsu mastu šāda līmeņa spēlētāji geimos nelec. Es pieņemu, ka Geruļskim ir gan dūzis, gan ercena dāma un šajā mastā uz stiķiem cerēt būs naivi. Ja Mārtiņam ir pīķa kungs, tad mēs varētu paņemt dūzi, kungu un kārava sitienu – kopā būtu četri tik ļoti nepieciešamie stiķi. Bet kā pārliecināt Mārtiņu, ka nevajag ņemt krusta dūzi? Šis jau ir sekundārais jautājums, jo Mārtiņš pats aizsardzībā arī domā un skaita un var izdarīt secinājumu, ja es tik riskanti turpinu ar pīķa dūzi un mazu pīķi, tad cerības uz krusta stiķiem mums nav. Tāpēc turpinu ar ♠A un mazu pīķi, ko Mārtiņš paņem ar kungu un iegrimst transā. Viņš pārrēķina sadalījumu un visbeidzot atiet ar kāravu, kuru jau nositu es. Vēl viens pīķa sitiens šo kontraktu iegāž bez divi, kad viss sadalījums izskatījās šāds:
Sacensību rezultāti: http://kubusiu.michzimny.pl/19forest/rrleaderb.html
