Pirmā debija ir īpaša. Var sajust satraukumu jauniešos, viņu sirdis dauzās. No malas viegli pasacīt, ka vajag saglabāt mieru un domāt tikai par konkrēto sadalījumu. Viss nāk ar laiku. Ja nemaldos, tad Kaspars Astašenko reiz savā intervijā stāstīja par pirmo debiju NHL: pulss milzīgs, testosterons kāpj un viņš nezina ko darīt, kā uzvesties. Komandas biedrs viņam dod padomu – uzlec uz laukuma un no visa spēka ieliec kādu pretinieku bortā. Viņš tā arī izdara, vienīgi pretinieks izrādās komandas līderis un seko pirmais kautiņš, pirmās soda minūtes…

Uz brīdi padomāju, ka Druvim un Andrejam (abi agrāk ir trenējušies hokejā) šāds padoms varētu noderēt – pirmajā sadalījumā uzreiz džeku savā ekrāna pusē iemīcīt pret ekrānu (bridžā tas varētu būt iekontrēt vai rekontrēt?)! Tomēr brīdi apdomājos, pasmejos pie sevis, paklusēju un ejam tālāk!

Diena sākas ar brokastīm viesnīcā un organizatoru nodrošinātu transfēru: 8:45 jābūt pie blakus esošās viesnīcas un mēs visi ierodamies laikus. Piecas minūtes paiet, vēl piecas, piecas un piecas. Nākas gaidīt uz zviedriem, kas augstprātīgi sakāpj ar 20 minūšu kavēšanu. Viens vēl atļaujas iekāpt ar viesnīcas krūzi… Pūstošais kapitālisms? Nezinu, bet mūsu morāle un stāja ir augstāka!

Spēles vieta ir tā pati, kas bija pirms 11 gadiem. Liels sporta komplekss, ēšana āra nojumē, bet “atpūtas stūrītis” atrodas blakus esošajā viesnīcā. Pašam spēlēt ir viegli, bet sekot līdzi rezultātiem ir grūti, tāpēc mača laikā izvēlos lasīt un darīt privātos darbus. Pirmās dienas grafiks ir smags – trīs 18 sadalījumu mači ar pusdienu pārtraukumu pēc pirmā mača. Un sākam pret Angliju. Normāla spēle no abām pusēm rada normālu rezultātu – zaudēts ekstra stiķis pēdējā sadalījumā uzvaras kausus noslēdz par labu Anglija: 30:31 jeb 9,71 VP pirmajā mačā.

Viegla maltīte un turpinām pret Zviedriem. Spēle laba un uzvara ir pelnīta. 13,78 VP pret šo komandu ir daudz. Zviedri, kuriem šobrīd ir jauno spēlētāju krīze, uz Eiropas čempionātu ir atsūtījuši “tikai” divas komandas. Viņu galvenais junioru mentors un treneris PO Sundelins (Per-Olaf Sundelin) ir jau krietni gados un ar jauniešiem vairs nenodarbojas. Tagadējais komandas treneris Ēriks Friklunds (Erik Fryklund), kurš starp citu ir spēlējis Druvas Dūzī, sūdzas, ka piesaistīt jauniešus bridžam ir grūti, finansēt komandas vēl grūtāk un no rītiem laicīgi ierasties uz autobusu gandrīz neiespējami. Es pieklājīgi smaidu, kamēr Rainers izraksta vēl vienu pamācošo kontru!

Neliela pauze un komanda skaņojas uz dienas trešo maču pret Itāliju. Nogurums un stress ir liels – 54 sadalījumus paaugstināta uztraukuma ietekmē nospēlēt ir grūti. Pāris kļūdas un pāris neveiksmes padara rezultātu nedaudz skumīgu, bet komandas noskaņojums ir labs – esam izturējuši grūtu pirmo dienu. Turpmākais ceļš būs vieglāks!

Pirmā plate.

Skats no mūsu štāba viesnīcā GEM.

Rūķi ir it visur - šie divi sportisti pieķerti pie viesnīca ieejas.