130 sadalījumi divās dienās. Tas ir daudz, vai maz? Man un Mārtiņam tas nav nekas īpašs. Protams, vakarā ir nogurums, bet tā varētu spēlēt vēl divas, trīs vai četras dienas. Netrenētam organismam 130 sadalījumi divās dienās ir daudz. Un tieši pēdējos sadalījumos bieži notiek interesantas lietas – nogurums, stress liek pieņemt nepareizus lēmumus un rodas kļūdas. Pēc nospēlētiem 12 mačiem (120 sadalījumiem), Meža trofejas turnīra tabulā bija interesanta, spraiga situācija.

No kreisās: Kārlis, turnīra organizators Mareks Mališa, Mārtiņš un Marko Tenn pēc 130. sadalījuma banketā izbauda organizatora viesmīlību. Aiz kadra Oleg Sirotin.

Ar 157 VP BK Sigulda bija tabulas vadībā, iepriekšējā gada uzvarētājiem no Polijas, Norvēģijas un Čehijas bija 153 VP, Polijas šī gada čempioniem Conector (tiesa, nedaudz savādākā sastāvā – ar Polijas sieviešu izlases dalībnieci un Polijas Open pāru uzvarētājiem) 152 VP, citai Polijas komanda Tarnow un “Jaunajiem meistariem” no Holandes, kas bija papildināti ar turnīra organizatoru, 144 VP. Citām komandām punktu bija mazāk un cerību nekādu tikt tik ļoti kārotajā divniekā. Un šeit sākas pats interesantākais – kurš pret kuru spēlēs pēdējo kārtu un cik punktus iegūs pēc 130. sadalījuma.

Mums bija kārtējais delta mačs – pretī komanda Tarnow ar ambiciozo Polijas bridža federācijas prezidentu Stačņiku priekšgalā. Kāpēc kārtējais delta mačs? 9. kārtā apspēlējām “Jaunos Meistarus”, apsteidzot viņus arī tabulā, pēc tam apspēlējām Norvēģu – Angļu komandu un arī apsteidzām viņus tabulā, 11. kārtā apspēlējām iepriekšējā gada uzvarētājus un arī apsteidzām viņus tabulā. Tagad bijām vadībā, bet bez tiesībām slikti nospēlēt – liels zaudējums un komanda Tarnow apsteigs mūs, neliels zaudējums vai pat maza uzvara var dot iespējas Conector vai Holders. Mēs esam nospēlējuši astoņus sadalījumus, kad otrs galds ir jau pabeidzis savu maču. Poļi nemierīgi skatās telefonos, kur var redzēt tekošo rezultātu, mēģina kibicēt mūsu galdu. Mums it kā nav slikts rezultāts – esam iegāzuši pretinieka šlemiku un vienu geimu, uzlikuši visus savus geimus. Vienā sadalījumā varam zaudēt 11 IMPus, jo uz 26 punktiem un uzminot dāmu blakus mastā var vinnēt 6♠, savukārt, citā sadalījumā pretinieks spēlē 3NT no pareizās rokas un Mārtiņam, turot ♠ J874, ♥ 10632, ♦ AQJ, ♣ 72, uzbrukt kāravos ir neiespējami. Lai nu kā, mača devītajā sadalījumā pretinieks iegāž mūsu 4♥ un var sajust, ka poļi, kuri netālu “skatās” mūsu maču, iekšā burtiski vārās. Skatieni kļūst tramīgāki, testosterona līmenis pieaug – viņi tik ļoti grib redzēt, kas tad notiek 130. sadalījumā!

Un notiek tik tiešām kaut kas interesants: trešajā rokā paceļu ♠ A, ♥ AJ743, ♦ 10974, ♣ 754  - Mārtiņš atklāj 1♠, pretinieks sola kontru. Manas iespējas ir trīs: pasēt un vēlāk, iespējams, turpināt solīt; solīt 2♦, kas ir transfērs uz erceniem vai solīt rekontru un palielināt adrenalīna līmeni asinīs! Iespējas nosolīt 1NT man nav (tas parādītu krustus), tāpēc izvēlos paaugstināt likmi – rekontra. Argumenti par labu tam ir vairāki – mans partneris ir atklājies, man ir divi dūži, man nav fita un pretinieks ir zonā. Mums var nebūt pat daļējās spēles, pretiniekam var būt problēmas otrajā līmenī. Galu galā, punkti ir uz pusēm, varbūt mums pat to ir vairāk un aizsardzībā spēlējam mēs labi! Sliktākais scenārijs būs tad, ja pretinieks atradīs krustus un Mārtiņš nevarēs to iekontrēt. Viņa pass forsēs, bet ko tad solīšu es?

Solīšana turpinās ar 1NT no kreisā pretinieka (vienādi minori), pass (minimums) no partnera un 2♦ no labā pretinieka. Ar krustiem viss ir kārtībā, 2♦ kontrēju jau es! Ar uzbrukumu ir nākošā problēma – iet partnera mastā vai uzbrukt trumpjos. Punkti ir uz pusēm, pretiniekam īsta masta nav, erceni ir labi sadalījušies priekš mums, tāpēc izvēlos gājienu trumpjos. Tālākais jau ir vēsture, jo pilns sadalījums izskatās šāds:

Pretinieks uzliek kungu, Mārtiņš dūzi un turpina ar ercenu. Tagad ir laiks paņemt pīķa dūzi un saprast, vai Mārtiņš sit vai nesit ercenu. Mārtiņš noliedz pīķa gājienu (tātad sit ercenu), es izeju ercenā, viņš pīķī, es krustos un visbeidzot vēl viens gājiens pīķos nodrošina papildus stiķi manam kārava desmitniekam. +500 pret daļējo spēli, es esmu pārliecināts, ka ar to mums pietiek.

Ar komandas biedriem sarēķinām rezultātu – pārliecinoša uzvara un garantēta vieta finālā. Tad kāpēc tie poļi tik ļoti saspringti vēroja mūsu maču? Ierakstā bija kļūda – iegāzto šlemiku polis bija ierakstījis kā vinnētu un tajā brīdī Tarnow vēl saglabāja cerības uz tik ļoti kāroto divnieku…