Es neatceros, kurš bija tas gads un kurš mūs iepazīstināja. Un tas nebūt nav svarīgi, jo “Mīlestība izlēca mūsu priekšā, tāpat kā no zemes apakšas šķērsielā iznirst slepkava, un trāpīja mūs abus uzreiz. Tā ķer zibens, tā trāpa somu duncis!” Ar Mihaila Bulgakova vārdiem varētu apzīmēt manu un viņas satikšanos, un tagad – decembrī – šis loks daļēji ir noslēdzies…