Ko tur liegties, nav vērts. Simfoniskā mūzika vai kamermūzika nav mans mīļākais mūzikas žanrs. Opera man patīk labāk, bet vēl labāk vienkārši klausīties klasiku, braucot mašīnā vai spēlējot kārtis. Tomēr pāris reižu gadā apmeklēju arī kādu koncertu. Rudenī ar Jolantu, mammu un māsas dēlu Robertu bijām Siguldas Baltajā flīģelī uz Vestarda Šimkus koncertu. Koncertzāle Siguldā ir mājīga, brīžiem šķiet, ka mūziķi spēlē tieši mums! Pirms dažiem gadiem bijām Cēsīs, čella solo bija iespaidīgs, pašu zāli gan nevaru pilnīgi raksturot, jo sēdējām pirmajā rindā, un tur nav ne tā labākā redzamība, ne labākā skaņa. Liepājas Lielais dzintars ir vēl iespaidīgāks par šīm divām, Latgales Gorā vēl neesmu bijis, un Rīgas koncertzāle būs pati, pati labākā. Ja būs. Bet Reikjavikas Harpa (tulkojumā “arfa”) pārspēj tās visas!
Skats uz Harpu dienas gaismā.
